APSTIPRINĀTS biedrības "Jūsu konsultācijas"
biedru sapulcē 2021.gada 30.martā
(protokols Nr.01/2021)
1. punkts
Hanzas starptautiskā šķīrējtiesa, tās darbību reglamentējošie dokumenti
1. Hanzas Starptautiskā šķīrējtiesa (turpmāk – šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kas izveidota, lai nodrošinātu šķīrējtiesai pakļauto strīdu izšķiršanu. Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība "Jūsu konsultācijas", reģistrācijas Nr.40008060671.
2. Šķīrējtiesa darbojas, pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kurām pievienojusies Latvijas Republika, kā arī šķīrējtiesas reglamentu (turpmāk – reglaments).
3. Šķīrējtiesa sastāv no pastāvīgiem šķīrējtiesnešiem, kurus apstiprina biedrības "Jūsu konsultācijas" augstākā pārvaldes institūcija.
4. Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir https://www.hanzacourt.com.
2. punkts
Tiesību normas, saskaņā ar kurām izšķirami strīdi šķīrējtiesā
1. Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc tām tiesību normām un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Civillikuma 19., 24. un 25.pantu noteikumiem.
2. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesas sastāvs atzinis šādu vienošanos par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamās tiesību normas nosakāmas saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.
3. Ja kāda no pusēm lietas izskatīšanā grib atsaukties uz starptautisku līgumu vai ārvalstu normatīvu aktu, kurš Latvijā nav spēkā, viņam ir jāiesniedz šķīrējtiesai attiecīgā akta apliecināts teksts.
3. punkts
Šķīrējtiesai piekritīgās lietas
1. Šķīrējtiesa var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir vienojušās par attiecīgā strīda nodošanu šķīrējtiesai un ja strīds saskaņā ar Latvijas vai tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā nodibinājusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā radies strīds, nav pakļauts ekskluzīvai tiesu jurisdikcijai.
2. Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdus, kas minēti Šķīrējtiesu likuma 5.pantā.
3. Šķīrējtiesa izskata strīdus, par kuriem puses šķīrējtiesas līgumā ir vienojušās, ka tie ir piekritīgi šai šķīrējtiesai. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs ir iesniedzis prasību Hanzas Starptautiskajā šķīrējtiesā un otra puse tam piekrīt, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.
4. Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma spēkā esamību.
5. Jautājumu par strīda pakļautību šai šķīrējtiesai var izlemt šķīrējtiesas sastāvs jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.
4. punkts
Šķīrējtiesas līgums
1. Šķīrējtiesas līgums tiek noslēgts atbilstoši Šķīrējtiesu likumā noteiktajai kārtībai.
2. Jautājumi, kas saistīti ar šķīrējtiesas līguma formu, saturu un tā spēkā esamību, tiek regulēti atbilstoši Šķīrējtiesu likumā noteiktajai kārtībai.
5. punkts
1. Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma, šī reglamenta un Šķīrējtiesu likuma noteikumiem ir iecelta strīdu izšķiršanai.
2. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to izraudzījusies, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jābūt neatkarīgam un objektīvam, jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei.
3. Pirms stāšanās pie šķīrējtiesneša pienākumu pildīšanas persona ar biedrību "Jūsu konsultācijas" noslēdz līgumu par šķīrējtiesneša pienākumu izpildi.
1. Pirms tiek slēgts līgums par šķīrējtiesneša pienākumu izpildi, persona iesniedz dokumentus šķīrējtiesneša atbilstības apliecināšanai saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu:
1) rakstveida iesniegumu, ar kuru apliecina:
a) piekrišanu būt par šķīrējtiesnesi;
b) to, ka personai nav nodibināta aizgādnība;
c) to, ka personas iecelšanai par šķīrējtiesnesi nav šķēršļu, kas norādīti Šķīrējtiesu likuma 15.pantā;
d) to, ka personai ir nevainojama reputācija;
e) to, ka personai ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā;
2) dokumentu, kas apliecina iegūto augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, notariāli apliecinātas kopijas.
3. Biedrība “Jūsu konsultācijas” noslēdz līgumu ar šķīrējtiesnesi, ja iesniegtie dokumenti atbilst likuma prasībām.
4. Personas, uz kurām attiecināma Šķīrējtiesu likuma 14.panta trešā daļa, iesniedz:
1) rakstveida iesniegumu, ar kuru apliecina:
a) piekrišanu būt par šķīrējtiesnesi,
b) to, ka personas iecelšanai par šķīrējtiesnesi nav šķēršļu, kas norādīti Šķīrējtiesu likuma 15.pantā;
2) dokumentu, kas apliecina tās iekļaušanu zvērinātu advokātu sarakstā.
7. punkts
Šķīrējtiesnešu skaits
1. Šķīrējtiesā lietas izskata nepāra skaits šķīrējtiesnešu.
2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa lietu izskata viena šķīrējtiesneša sastāvā.
8. punkts
Šķīrējtiesnešu iecelšana
1. Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses. Puses var pilnvarot jebkuru rīcībspējīgu fizisku personu izraudzīties šķīrējtiesnešus.
2. Šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu no šķīrējtiesnešu saraksta.
3. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesai, bet nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šo reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.
4. Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas, ja vien netiek konstatēts pamats attiecīgā šķīrējtiesneša noraidīšanai.
5. Par šķīrējtiesas reglamenta noteiktajā kārtībā izveidoto šķīrējtiesas sastāvu šķīrējtiesa paziņo pusēm.
9. punkts
Viena šķīrējtiesneša iecelšana
1. Ja pēc pušu vienošanās strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, puses pēc savstarpējās vienošanās var izraudzīt jebkuru šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnesi.
2. Ja puses līdz prasības pieteikuma iesniegšanai nav vienojušās par konkrētu pastāvīgo šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesa,nosūtot paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu, piedāvā pusēm vienoties par konkrētu pastāvīgo šķīrējtiesnesi un nosaka termiņu šādas vienošanās panākšanai.
3. Jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienu vai vairākas pastāvīgo šķīrējtiesnešu kandidatūras.
4. Ja puses šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesis tiek iecelts pēc nejaušības principa.
10. punkts
Triju un vairāku šķīrējtiesnešu iecelšana
1. Ja puses ir vienojušās par trim vai vairāk šķīrējtiesnešiem, tad katra no pusēm izraugās vienādu šķīrējtiesnešu skaitu. Šajā gadījumā, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izraudzītais (-tie) šķīrējtiesnesis (-ši). Šķīrējtiesa, nosūtot paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izraudzīties šķīrējtiesnesi (-šus), nosakot termiņu savas izvēles paziņošanai.
2. Ja kāda no pusēm šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav rakstiski paziņojusi savu izraudzīto šķīrējtiesnesi (-šus), tad šķīrējtiesnesis (-ši) tiek iecelti pēc nejaušības principa.
3. Pušu izraudzītie vai šā punkta 2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā izraudzītie šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, no pastāvīgo šķīrējtiesnešu vidus izraugās šķīrējtiesnesi, kurš būs šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
4. Ja pušu vai šī punkta 2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā izraudzītie šķīrējtiesneši 10 (desmit) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, tas tiek iecelts pēc nejaušības principa.
11. punkts
Šķīrējtiesnešu iecelšana lietās ar vairākiem atbildētājiem vai prasītājiem
1. Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, gan prasītājiem, gan atbildētājiem ir jāvienojas par šķīrējtiesneša (šķīrējtiesnešu) kandidatūras (kandidatūru) izraudzīšanu no savas puses atbilstoši šī reglamenta 9. - 10. punktu prasībām.
2. Ja šāda vienošanās šķīrējtiesas noteiktajā termiņā netiek panākta, šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus) ieceļ šķīrējtiesa pēc nejaušības principa.
12. punkts
Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās
1. Šķīrējtiesas sastāvs Šķīrējtiesu likumā noteiktajā kārtībā izskata jautājumus, kas saistīti ar:
1) šķīrējtiesneša nepieļaujamību piedalīties lietas izskatīšanā;
2) šķīrējtiesneša atstatīšanu;
3) šķīrējtiesneša noraidīšanu;
4) citiem šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās pamatiem.
2. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās pirms lietas izšķiršanas, tiek iecelts jauns šķīrējtiesnesis. Jauns šķīrējtiesnesis ieceļams šķīrējtiesas reglamentā noteiktajā kārtībā 5 (piecu) dienu laikā no šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās brīža.
3. Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis, lietas izskatīšana pēc būtības tiek uzsākta no jauna.
V. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESS
13. punkts
Šķīrējtiesas procesa principi
Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro Šķīrējtiesu likumā noteikto pušu līdztiesības un sacīkstes principu, kā arī procesa kārtības izvēles brīvības principu.
14. punkts
Konfidencialitāte
1. Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls, ja procesa dalībnieki nav vienojušies citādi.
2. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas.
3. Personas, kas nav procesa dalībnieki, tajā skaitā preses un citu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.
4. Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē. Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz tikai tām personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.
15.punkts
Šķīrējtiesas valoda
1. Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas valodu.
2. Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Pieaicinot tulku, pusēm vienlīdzīgās daļās ir jāapmaksā tulka pakalpojumi.
3. Ja process notiek valodā, kuru kāda puse vai puses pārstāvis neprot, puse pieaicina tulku, kura darbu apmaksā minētā puse.
4. Ja process notiek valodā, ko pietiekamā līmenī nepārvalda pieaicinātais eksperts, šķīrējtiesa pieaicina tulku, kura darbu apmaksā puse, pēc kuras iniciatīvas pieaicināts eksperts.
5. Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek šķīrējtiesas process.
16. punkts
Šķīrējtiesas procesa kārtība
1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību, un šķīrējtiesai ir saistoša pušu noteiktā procesa kārtība.
2. Šķīrējtiesas sastāvs izskata strīdu mutvārdu procesā, ja puses šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
3. Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.
4. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.
17. punkts
Pārstāvība
Jautājumi, kas saistīti ar pušu pārstāvību tiek regulēti Šķīrējtiesu likumā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Civilprocesa likuma normām, ciktāl tās nav pretrunā Šķīrējtiesu likumā noteiktajam.
18. punkts
Strīda izšķiršanas vieta
1. Šķīrējtiesas procesa vietu nosaka šķīrējtiesas sastāvs, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa vietu.
2. Gadījumā, ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, kas nav šķīrējtiesas atrašanās vietā, tad pusēm ir jāapmaksā šķīrējtiesas procesa strīda izšķiršanas vietas izmantošanas izdevumi, kā arī ceļa un uzturēšanas izdevumi. Pušu izvēlētajai šķīrējtiesas procesa vietai ir jābūt piemērotai šķīrējtiesas strīdu izskatīšanai.
19. punkts
Procesuālie termiņi, to atjaunošanas vai pagarināšanas kārtība
1. Šķīrējtiesas procesa laikā šķīrējtiesas sastāvs pats pēc saviem ieskatiem var noteikt procesuālos termiņus, ievērojot pušu vienošanos, šā reglamenta noteikumus un Šķīrējtiesu likumu. Līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai termiņi tiek noteikti atbilstoši reglamentam un Šķīrējtiesu likumā noteiktajam.
2. Atsevišķos gadījumos šķīrējtiesa var atjaunot vai pagarināt reglamentā noteiktos termiņus, pamatojoties uz ieinteresētās puses motivētu pieteikumu.
20. punkts
Šķīrējtiesas paziņojumi un sūtījumi
1. Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā.
2. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), šķīrējtiesa nosūta otrai pusei pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Šķīrējtiesa paziņo otrai pusei par iespēju iepazīties ar iesniegto dokumentu pielikumiem.
3. Dokumentus pusei nosūta elektroniskā pasta sūtījumā, ja tā saziņai ar šķīrējtiesu ir norādījusi elektroniskā pasta adresi. Ja elekroniskā pasta adrese nav norādīta, fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai — uz tās juridisko adresi. Ja adresi nevar noskaidrot, korespondence ir nosūtāma un uzskatāma par saņemtu, ja tā nosūtīta pēc pēdējās zināmās adreses.
4. Ja šķīrējtiesas procesa laikā kāda no pusēm maina savu adresi, viņai ir pienākums to nekavējoties rakstveidā paziņot šķīrējtiesai, pretējā gadījumā šķīrējtiesas nosūtītie dokumenti uz puses iepriekšējo adresi tiek uzskatīti par nosūtītiem reglamenta noteiktajā kārtībā.
5. Ja dokumenti nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti otrajā darba dienā pēc nosūtīšanas dienas, bet ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc sūtījuma nodošanas pasta iestādē.
21. punkts
Šķīrējtiesas procesa izdevumi
1. Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar strīda izskatīšanu saistītās maksas, kā arī šķīrējtiesneša honorārs. Šķīrējtiesas procesa izdevumi norādīti šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.1, un tie jāsamaksā pirms prasības iesniegšanas šķīrējtiesā.
2. Papildus šķīrējtiesas procesa izdevumiem, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.1, jāapmaksā tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumi, kā arī šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanas izdevumi, kuru samaksas kārtība noteikta šī reglamenta pielikumā Nr.1. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šo šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.
3. Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.
4. Ja, izšķirot strīdu, ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.
5. Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka, eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atdota pusei, kura to iemaksājusi.
6. Pieņemot nolēmumu strīdā, šķīrējtiesas sastāvs lemj par šķīrējtiesas procesa izdevumu, kā arī izdevumu par juridisko palīdzību lietā sadalījumu starp pusēm. Atlīdzināmo izdevumu apmērus par juridisko palīdzību nosaka šķīrējtiesa.
7. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
8. Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, šķīrējtiesa var lemt par iemaksāto šķīrējtiesas procesa izdevumu pilnīgu vai daļēju atmaksu.
9. Ja puse ir iemaksājusi lielāku tiesvedības maksu, nekā to paredz šis reglaments, šķīrējtiesa pēc attiecīgās puses rakstveida pieteikuma lemj par pārmaksātās tiesvedības maksas daļas atmaksu. Pieteikums par pārmaksātās tiesvedības maksas atmaksu iesniedzams šķīrējtiesā ne vēlāk kā 6 (sešus) mēnešus pēc dienas, kad attiecīgā summa iemaksāta šā reglamenta pielikumā Nr.1 norādītajā norēķinu kontā.
22. punkts
Pierādījumi
1. Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme strīda izšķiršanā.
2. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
3. Jautājumus, kas saistīti ar pierādījumu noformēšanu, novērtēšanu, pierādīšanas līdzekļiem un pieprasīšanu, regulē Šķīrējtiesu likums.
4. Šķīrējtiesas sastāvs pats nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
23. punkts
Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
1. Šķīrējtiesas process ir uzsākts ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.
2. Prasības pieteikumu šķīrējtiesai jāiesniedz rakstveidā šķīrējtiesas atrašanās vietā.
24.punkts
Prasības pieteikums un atsauksme
1. Prasības pieteikumu un atsauksmi uz prasību šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.
2. Jautājumus par prasības pieteikuma un atsauksmes saturu, pielikumiem un norakstiem regulē Šķīrējtiesu likums.
3. Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.
4. Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi.
5. Ja, grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, izņemot procentu un pieaugumu pievienošanu, pusei papildus jāmaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
25. punkts
Šķīrējtiesas rīcība pēc prasības pieteikuma saņemšanas
1. Saņemot prasības pieteikumu, šķīrējtiesa pārbauda:
1) vai puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu šķīrējtiesā (šķīrējtiesas līgums, tā apjoms un spēkā esamība);
2) vai strīds ir pakļauts šķīrējtiesai;
3) prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu atbilstību likuma un šī reglamenta prasībām;
4) vai ir nomaksāti šķīrējtiesas procesa izdevumi atbilstoši reglamentam.
2. Ja tiek konstatēts, ka prasības pieteikums ir piekritīgs šķīrējtiesai un ir ievērotas visas likuma un šī reglamenta prasības, šķīrējtiesa bez kavēšanās nosūta prasītājam un atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu. Paziņojumā šķīrējtiesa piedāvā pusēm atbilstoši reglamentam noteikt šķīrējtiesas sastāvu strīda izšķiršanai un lūdz atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, kā arī norādīt no savas puses izraudzīto šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus).
3. Ja tiek konstatēts, ka prasības pieteikums un/vai tam pievienotie dokumenti neatbilst likuma un/vai šī reglamenta prasībām, un/vai reglamentā noteiktajā kārtībā un apmērā nav nomaksāti šķīrējtiesas procesa izdevumi, šķīrējtiesa par to informē prasības iesniedzēju, dodot tam laiku (ne vairāk kā 20 dienas) novērst trūkumus. Līdz trūkumu novēršanai prasības pieteikums tiek atstāts bez tālākās virzības.
4. Ja šķīrējtiesas noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.
5. Ja šķīrējtiesas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas un atdots iesniedzējam. Šajā gadījumā prasības iesniedzējs zaudē iemaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus
26. punkts
Pretprasība
1. Termiņā, kas noteikts atsauksmes iesniegšanai, atbildētājam ir tiesības iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets ietverts šķīrējtiesas līgumā.
2. Uz pretprasību un tās iesniegšanas kārtību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu, kā arī Šķīrējtiesu likuma noteikumi.
3. Ja atbildētājs ir nokavējis pretprasības iesniegšanai noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, savu atsauksmi uz prasību ir iesniedzis termiņā un tajā ir norādījis, ka vēlas iesniegt pretprasību, atbildētajam ir tiesības lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.
27. punkts
Prasījumu un lietu apvienošana
1. Prasītājs ir tiesīgs apvienot vienā prasības pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.
2. Ja šķīrējtiesas tiesvedībā atrodas vairākas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, kā arī gadījumā, ja šajās lietās strīds ir par vienu un to pašu priekšmetu, šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga apvienot šādas lietas vienā lietā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu un ja lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus pret lietu apvienošanu.
VI STRĪDA IZŠĶIRŠANA
28. punkts
Šķīrējtiesas sēdes dienas noteikšana
1. Pēc tam, kad no atbildētāja saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētājam dotais termiņš atsauksmes sniegšanai, un ir izveidots šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku, ja nepieciešams ar norādījumu, ka tiks izmantota videokonference.
2. Šķīrējtiesas procesa dalībnieki var piedalīties šķīrējtiesas sēdē attālināti, izmantojot videokonferenci. Šķīrējtiesas sēdes videokonference tiek organizēta pamatojoties uz šķīrējtiesas sastāva lēmumu, ja šķīrējtiesas sastāvs nolēmis rīkot šķīrējtiesas sēdi attālināti, izmantojot videokonferenci, vai puses vai tās pilnvarotā pārstāvja pieteikumu, kas tiek iesniegts Šķīrējtiesā vismaz 5 darba dienas pirms nozīmētās šķīrējtiesas sēdes.
3. Šķīrējtiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā pēc 20 (divdesmit) dienām no šķīrējtiesas sastāva izveides dienas.
4. Par šķīrējtiesas sēdes dienu pusēm tiek paziņots, savlaicīgi nosūtot tiesas pavēsti. Tiesas pavēste nosūtāma ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
5. Pusēm līdz sēdes dienai ir tiesības iepazīties ar jebkādiem dokumentiem, ko šķīrējtiesa ir saņēmusi attiecīgajā lietā, kā arī ar iesniegtajiem pierādījumiem.
6. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par nozīmētās šķīrējtiesas sēdes atlikšanu, ja to savlaicīgi lūdz kāds no lietas dalībniekiem un tam par pamatu ir tādi īpaši apstākļi, kurus šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par attaisnojošiem, vai arī gadījumā, ja tiek atzīts, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē. Šādā gadījumā lietas dalībniekiem tiek nosūtīta pavēste par jaunās šķīrējtiesas sēdes nozīmēšanas datumu. Atkārtota sēde nosakāma ne vēlāk kā pēc 20 (divdesmit) dienām.
7. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu. Šāda apturēšana var notikt Šķīrējtiesu likumā, Civilprocesa likuma 214. un 215.pantos paredzētajos gadījumos un kārtībā.
29. punkts
Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā, neiesniedz pierādījumus vai atsakās
sniegt paskaidrojumus
1. Ja atbildētājs neiesniedz šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot to par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
2. Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu procesa sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja šķīrējtiesas sastāvs puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu bez puses vai pārstāvja klātbūtnes, pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošiem pierādījumiem.
3. Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus, tas nav šķērslis lietas izskatīšanai, un šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.
30. punkts
Pušu iepazīšanās ar saņemtajiem pierādījumiem
Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem, tai skaitā eksperta atzinumiem un citiem pierādījumiem, kā arī informāciju, kas iesniegta šķīrējtiesā un pievienoti lietas materiāliem.
31. punkts
Protokols
1. Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai ne vēlāk kā 2 (divas) darba dienas līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus, kas apliecina atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši reglamenta noteikumiem.
2. Kārtību, kādā tiek sagatavots protokols, nosaka Šķīrējtiesu likums.
32. punkts
Ekspertīze
1. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, jebkura puse var lūgt šķīrējtiesu noteikt ekspertīzi un uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus.
2. Pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikta ekspertīze un pieaicināti eksperti, līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot jautājumus, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi un uzaicināt ekspertus, kā arī iesniegumam jāpievieno pierādījumus, kas apliecina atlīdzības par eksperta pakalpojumiem samaksu.
3. Ja šķīrējtiesas sastāvs puses lūgumu atzīst par pamatotu, tas pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu un ekspertu uzaicināšanu.
4. Pusēm pēc šķīrējtiesas pieprasījuma jāsniedz ekspertam nepieciešamā informācija un dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuras preces vai citus priekšmetus.
5. Pēc jebkuras puses pieprasījuma šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.
33. punkts
Tiesības uz iebildumiem
1. Pusei ir tiesības iesniegt iebildumus, ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šā reglamenta, Šķīrējtiesu likuma vai pušu vienošanās nosacījumiem. Iebildumus puse iesniedz šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveidā, tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms.
2. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi tādu iemeslu dēļ, ko šķīrējtiesas sastāvs atzīst par attaisnojošiem.
3. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
34. punkts
Izlīgums
1. Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
2. Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot Šķīrējtiesu likumā noteiktos gadījumus.
3. Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās.
4. Šādam šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.
35. punkts
Šķīrējtiesas nolēmums
1. Šķīrējtiesas nolēmuma (lēmuma, sprieduma) pieņemšanu, saturu, kā arī labošanas, izskaidrošanas un papildsprieduma taisīšanas kārtību nosaka Šķīrējtiesu likums.
2. Šķīrējtiesas nolēmuma noraksta atbilstību oriģinālam un šķīrējtiesnešu parakstus apliecina šķīrējtiesa ar šķīrējtiesas zīmogu.
3. Šķīrējtiesas nolēmumu nosūta pusēm 3 (triju) darba dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.
36. punkts
Šķīrējtiesas nolēmumu obligātums un izpildīšanas kārtība
1. Šķīrējtiesas nolēmums ir obligāts pusēm un ir tām saistošs.
2. Šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms labprātīgi attiecīgajā nolēmumā noteiktajā termiņā.
3. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 (desmit) dienām.
4. Ja nolēmums labprātīgi netiek pildīts, puse ir tiesīga iesniegt šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
37.punkts
Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
1. Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1.1. prasītājs atteicies no prasības;
1.2. puses vienojas par izlīgumu;
1.3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
1.4. civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;
1.5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
2. Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šā punkta 1.1. vai 1.2.apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota vēršanās šķīrējtiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
3. Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šā punkta 1.3., 1.4. vai 1.5.apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt likumā noteiktajā kārtībā.
Rīgā, 2024.gada 01.februārī
Biedrības "Jūsu konsultācijas"
valdes loceklis Māris Makstenieks
Pielikums Nr.1
Hanzas starptautiskās šķīrējtiesas tiesvedības maksa
Par prasības pieteikumu, ja lietu izskata 3 (triju) šķīrējtiesnešu sastāvā:
Prasības summa |
Tiesvedības maksa |
Līdz EUR 711,44 |
EUR 184,97 |
No EUR 711,45 līdz EUR 1 422,87 |
EUR 99,60 + 15 % no prasības summas |
No EUR 1 422,88 līdz EUR 7 114,36 |
EUR 284,57 + 2,5 % no prasības summas |
No EUR 7 114,37 līdz EUR 28 457,44 |
EUR 391,29 + 1,6 % no prasības summas |
No EUR 28 457,45 līdz EUR 142 287,18 |
EUR 711,44 + 1 % no prasības summas |
No EUR 142 287,19 līdz EUR 711 435,91 |
EUR 1849,73 + 0,3 % no prasības summas |
Vairāk par EUR 711 435,91 |
EUR 3557,18 + 0,05 % no prasības summas |
Nemantiska rakstura prasības |
EUR 284,57 |
1. Par šķīrējtiesas lēmuma par ekspertīzes nozīmēšanu pieņemšanu jāmaksā tiesvedības maksa EUR 213,43 (divi simti trīspadsmit euro un 43 centu) apmērā. Šo tiesvedības maksu maksā tā puse, kura pieprasījusi ekspertīzes nozīmēšanu.
2. Ja lietu izskata 1 (viens) šķīrējtiesnesis, tad tiesvedības maksa tiek palielināta par 20% (divdesmit procentiem).
3. Ja lietu izskata 5 (piecu) šķīrējtiesnešu sastāvā, tad tiesvedības maksa tiek palielināta par 40 % (četrdesmit procentiem).
4. Ja lietu izskata 7 (septiņu) šķīrējtiesnešu sastāvā, tad tiesvedības maksa tiek palielināta par 70% (septiņdesmit procentiem).
5. Ja lietu izskata rakstveida procesā, tad kopējā tiesvedības maksa tiek samazināta par 30%.
6. Papildus tiesvedības maksai maksājami ar lietas izskatīšanu saistītie pasta izdevumi. Ja procesā piedalās divi dalībnieki – viens prasītājs un viens atbildētājs – ar lietas izskatīšanu saistītie pasta izdevumi sastāda EUR 28,10 (divdesmit astoņi euro un 10 centi). Par katru nākamo procesa dalībnieku papildus iemaksājami EUR 8,50 (astoņi euro 50 centi).
2. Citi izdevumi
f) Maksa par šķīrējtiesas sekretāra pakalpojumiem ir EUR 71,14 par vienu šķīrējtiesas sēdi.
g) Maksa par tulka pakalpojumiem nosakāma pēc tulka, zvērināta tulka vai tulkošanas biroja sastādītās tāmes.
h) Atlīdzība par eksperta pakalpojumiem nosakāma pēc eksperta, ekspertu biroja vai citas ekspertīzi veicošas institūcijas sastādītas tāmes.
i) Šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumu apmēru nosaka, pamatojoties uz šķīrējtiesneša iesniegtā aprēķina un to pamatojošiem dokumentiem.
j) Maksa par lietas materiālu kopēšanu ir EUR 0,14 (nulle euro 14 centi) par katru lapaspusi.
3. Rekvizīti šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksai
Hanzas Starptautiskās šķīrējtiesas procesa izdevumi maksājami, ņemot vērā šādus rekvizītus:
Saņēmējs: Biedrība „Jūsu konsultācijas”
Saņēmēja reģ.nr. 40008060671
Saņēmēja konta nr. LV92 UNLA 0055 0022 2255 6
Saņēmēja banka: AS „SEB banka”
Rīgā, 2024.gada 01.februārī
Biedrības „Jūsu konsultācijas”
valdes loceklis Māris Makstenieks